Ķīnas spēkā esošie eksporta ierobežojumi attiecībā uz galvenajiem pusvadītāju metāliem ir noveduši pie piegādes ķēžu sastrēgumiem un palielinājuši bažas par to, ka Rietumu ražotājiem un patērētājiem var rasties mikroshēmu trūkums.
Šos pusvadītāju metālus, proti, galliju un germāniju, plaši izmanto mikroshēmās, sakaru un militārajās iekārtās.
Saskaņā ar Statista datiem 2022. gadā Ķīna bija lielākā gallija ražotāja pasaulē, saražojot vairāk nekā 98 % no pasaules ražošanas apjoma, bet Krievija bija tālu otrajā vietā, saražojot tikai 0,81 % no pasaules ražošanas apjoma. Saskaņā ar Kritisko izejvielu alianses (Critical Raw Materials Alliance) datiem Ķīna pašlaik saražo arī 60 % no globālās hermānija produkcijas.
Šī valsts par eksporta ierobežojumiem paziņoja pagājušā gada jūlijā, sākot tos piemērot no 2023. gada augusta. Tā kā abi šie metāli ir ārkārtīgi reti sastopami, šie ierobežojumi ir izraisījuši gan gallija, gan germānija cenu kāpumu, īpaši Eiropā.
Saskaņā ar Financial Times datiem, izmantojot Ķīnas muitas datus, Ķīnas germānija eksports samazinājās no 13 514 kg pagājušā gada otrajā pusgadā līdz 12 410 kg 2024. gada pirmajā pusgadā. Līdzīgi pēc eksporta ierobežojumu ieviešanas Ķīnas gallija eksports arī samazinājās no 28 000 kg 2023. gada pirmajā pusgadā līdz 16 000 kg 2023. gada otrajā pusgadā.
Ķīna ir atklājusi, ka šos ierobežojumus tā ir noteikusi, lai aizsargātu savas valsts intereses un drošību. Tomēr lielākoties tiek spekulēts, ka tā ir Pekinas atbilde uz ASV eksporta kontroli attiecībā uz ļoti progresīvu pusvadītāju mikroshēmu un ražošanas iekārtu pārdošanu tādiem Ķīnas uzņēmumiem kā Huawei.
ASV iepriekš atklāja, ka tās šos eksporta ierobežojumus nosaka, lai ierobežotu Ķīnas piekļuvi pusvadītājiem militārām un mākslīgā intelekta vajadzībām. Savukārt Ķīna ir ierobežojusi arī grafīta, kā arī antimona, kas ir minerāls, ko izmanto bruņutehnikas munīcijā, eksportu.
Gallijs tiek izmantots arī spuldzēs, tranzistoru ražošanā, medicīnas procesos un termometros, savukārt germānijs tiek izmantots infrasarkanās optikas instrumentos un plastmasas ražošanā. Tie ir ļoti svarīgi arī tādām lietām kā nakts redzamības brilles un optiskās šķiedras kabeļi, kuru eksporta ierobežojumu dēļ var rasties deficīts un cenas var pieaugt.
Lai gan vairākiem Eiropas uzņēmumiem joprojām ir zināmi gallija krājumi, kas tos var nodrošināt īstermiņā, ilgtermiņa scenārijs ir neskaidrāks, jo Eiropa, iespējams, nespēs pietiekami ātri palielināt savu vietējo metālu ražošanu.
Ilgtermiņā tirdzniecības eskalācijas un turpmāku eksporta ierobežojumu gadījumā Eiropas pusvadītāju nozari varētu ietekmēt kritiski svarīgu izejvielu trūkums, jo īpaši ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē nebūs iekšzemes ražošanas jaudas.
Attiecīgas vērtības ķēdes izveide no ieguves līdz apstrādei ar pietiekamu jaudu Eiropā prasītu ievērojamu laiku un lielus ieguldījumus, lai piegādes ķēdes un tirgus cenas varētu efektīvi pielāgoties. Piemērotu ražošanas iekārtu izveide Eiropā varētu prasīt vairākus gadus.